Sunday, January 31, 2016

Nu tā | So so

Pēc Iris (2014) noskatīšānās tā muļķīgi liekas šeit rakstīt par dīvainu apģērbu, jo šeit man viss mierīgs, pelēks un melns. Pašai liekas, izskatos diezgan normāli, nu tā, varētu trakāk. Mamma,pēc iziešanas no veikala, saka, meitenes sačukstējušās man aiz muguras. Man šoks, kā ??? Šis taču nav viss! Bet man prieks, es radu reakciju! Nav normāli un tas ir ļoti labi.
_____
After watching Iris (2014) seems foolish to write here something about weird looks, because everything here is calm, grey and black. I feel this outfit is ordinary, like so so, it could have been crazier. Mom says, after going out of a shop, girls were whispering behind my back. I am shocked, how ??? This isn't even it! But I am glad, I create reaction! It's not normal and that's very good.




















Cepure - mammas adīta
Jaka - second hand
Kleita - Paade mode
Kurpes - NAF NAF
_____
Beanie - hand knit by mom
Jacket - thrifted
Dress - Paade mode
Shoes - NAF NAF

Foto - Dace Grinvalde


Sunday, January 24, 2016

Oderē | In the lining

Mode fascinē. Tādas bija manas sajūtas, kad izlasīju rakstu par MA-1 bomber jakām. Šāda stila jakas veikalos grozās jau vairākus gadus, bet pēdējā laikā ievēroju atkārtotu iezīmi - oranžo oderi. Izrādās šīm jakām ir pašām sava vēsture. Speciāli veidotas 1950to gadu modernākām lidmašīnām un to pilotiem, oranžā odere domāta glābšanas funkcijai - ja notiek negadījums, pilots jaku varētu uzvilkt otrādāk un viņu varētu vieglāk atrast.
Šis man atgādina, cik forši ir nēsāt lietas, kurām ir savs stāsts. Tagad ir sajūta, ka piederu kādam izbijušu pilotu klubam. Jāpiebilst, šī arī bija liktenīga satikšanās second hand veikalā, es nemāku to izskaidrot.
_____
Fashion is fascinating. Those were my thoughts when I read an article about MA-1 flight jackets. Bomber jackets have been around for years now, but recently I noticed recurrent feature - the orange lining. Turns out these jackets have their own history. Specially designed in 1950s for more modern planes and their pilots , orange lining had rescuing function - in case of an accident, pilot could reverse the jacket and could be found more easily.
This reminds me of how cool it is to wear things with their own stories. Now I have a feeling I belong to a former pilots club or something. It should be noted, that this is another destined meeting in a second hand store, I don't know how to explain.












Krekls, džemperis, jaka - second hand
Bikses - Zara
Zābaki - Dr.Martens
Kaklarota - Maruta Raude
_____
Shirt, sweater, jacket - thrifted
Jeans - Zara
Boots - Dr.Martens Portland Rose
Necklace - Maruta Raude

Sunday, January 17, 2016

Attaisnojumi | Excuses

Pāris reizes gadā sanāk šeit ierasties bez vārdiem.
Gribu šeit katru nedēļu nogādāt labi izstrādātu saturu, kas būtu saistošs gan man, gan tiem, kas šo lasa. Man gribas ticēt, ka es neesmu vienīgā, kas izlasa šos ierakstus. Pēdējā laikā, doma, ka nedaru visu maksimāli, liek justies bezcerīgi. Es zinu, ka varu daudz labāk. Saistībā ar blogu, vairāk piedomāt pie bildēm, idejas, raksta, spēlēt augstākā līmenī. (Ar komatiem arī varētu iet labāk, es skolā slikti mācījos.) Man vienmēr ir ideja, kā gala produkts varētu izskatīties, bet reti sanāk tā kā gribētos. Tā laikam ir kaut kāda radošā krīze, bet daudzas lietas ir iespējams atrisināt ar lielāku piepūli un darbu. Šeit es varētu sākt listēt iespējamos attaisnojumus, bet pasaulē nav laba aizbildinājums slinkumam. Dažreiz liekas, ka varētu nedēļu izlaist, īsti nav ko teikt, vai nezinu, ko jums parādīt šonedēļ. Īstenībā man vienmēr ir ko teikt, tikai dažreiz grūti šeit būt pilnībā patiesai. Un raksta izlaišana nozīmētu padošanos, un ar šo sajūtu  ir grūti sadzīvot. Bloga ieraksts nav sīkums, šis ir svarīgi, par šīs lapas saturu domāju katru dienu, katru nedēļu, tas ir darāmo darbu sarakstā. Es neplānoju apstāties, kamēr nevarēšu atļauties kārtīgu domēna nosaukumu, un pēctam tas būtu vēl lielāks motivators turpināt. Labi, neviens man neprasīja uzrakstīt TEDtalk, tāpēc es šoreiz apstāšos šeit. Cik ironiski. Katrā ziņā, cerams, šī raksta doma ir saprotama, kamēr manā galvā valda juceklis, vajadzēja nedaudz atstāt šeit. Bet, ja gadījumā, tevi uzrunāja šī patieso vārdu straume un tev arī gribas ar kaut ko padalīties šī bloga sakarā, lūdzu! Varbūt uzraksti, ko tu gribētu šeit redzēt vairāk, ja ne, tad arī tukša komentāru sadaļa mani apmierina.
_____
Few times a year I arrive here without words, nothing to talk about really.
I want to deliver nicely developed content here every week, which would be interesting for me and for those who read this. I want to believe that I am not the only one reading theses posts. Recently, the thought of not doing everything by my maximum capacity leaves me feeling quite hopeless. I know I can do better. Talking about the blog, think more of the pictures, idea, article, get it on next level basically. (Could do better with my English too.) I always have the idea of how the out come could look, but rarely it turns out as I wished. Maybe it's some kind of creative crisis, but many things can be solved by more effort and work. I could now list all the possible excuses, but there is no right excuse for laziness in this world. Sometimes, I think I could take a week off, I don't have anything to say, or I don't know what to show you that week. But actually I always have something to say, most times I am a bit afraid to be too real. And skipping a post would be giving up, and it's hard to live with that feeling. A blog post is a big deal to me, I think about the content of this page daily, every week it's on mu to-do list. And I am not planning to stop until I will be able to afford a proper domain name, and after that would be even bigger motivator to continue. Ok, nobody asked me to write a TEDtalk, this time I will stop here. How ironic. Anyway, I hope the main idea was clear, while I have a mess in my head, had to leave something here. But if in any case this flow of truthfulness spoke to you and you also want to share something related to this blog, please! Maybe write what you want to see more of, if not, I am ok with empty comment sections too.








Brilles - Zenni Optical
_____
Glasses - Zenni Optical

Sunday, January 10, 2016

Tas ir liktenis | That's destiny

Liktenis! Liktenis mani saveda kopā ar šo džinsa jaku, tas lika man gadiem gaidīt izdevību, un tad pasniedza man ideālo un vienīgo, kad mamma jau stāvēja pie pārdevēja. Citiem vārdiem, vēlviens lietoto preču atradums par pāris centiem. Šajā rakstā automātiski gribas pievienot smaidiņus pēc katra teikuma, jo sajūsma ir īsta. Arī melni loaferi ar pušķīšiem bija ilgi lolots sapnis, brauciens uz Bordeaux ar visām cerībām uz Zaras piedāvājumu nepievīla.
Bet vispār šī kombinācija, nu tā, līdz pilsētai un atpakaļ, tomēr nav tik silts kā bildēs izskatās. Laikam jāpaciešas vēl divi mēneši, lai būtu pārliecināta, ka džinsa jakas un džempera salikums neliks man drebināties. Un kamēr darbadienas garums pat liek nedaudz salt, es vēl palikšu pie mēteļa, šalles un cepures. Šai jakai es vēl neuzticos, jāsaka tā, bet bāc cik tā labi izskatās. :)
_____
Destiny! Destiny brought me together with this denim jacket, it made me wait years for the right opportunity and then handed me the one and only while my mom was already at the cashier. In other words, another thrift find for few cents. I automatically want to add smileys after sentences, because the excitement is just too real. Black loafers with tassels was long cherished dream, our trip to Bordeaux with all hopes to Zara sale's offers didn't let me down.
But anyway, this combination is just for a ride to the town and back, it isn't as warm as it looks in the pictures. I guess I have to wait about 2 months to be sure that denim jacket and sweater combo won't make me shiver. And while the length of the weekday makes me cold a little, I will stay with my coat, scarf and beanie. I don't trust this jacket yet, I must say. But damn it looks good. :)


















Jaka, džemperis - second-hand
Bikses, kurpes - Zara
Zeķes - Eurodif
_____
Jacket, sweater - thrifted
Jeans, shoes - Zara
Socks - Eurodif