Sunday, October 30, 2016

Priecīgi -- Merrily

Esmu dzīva! Vairāk kā dzīva īstenībā. Tikko ļotiļoti laimīgi ieripojusi divdesmitgadnieku pulciņā, atgriezusies skolā un savā rutīnā, dzīve ir laba. Biju jau aizmirsusi, kādu prieku man sagādā šie ieraksti, tapšanas process īpaši. Tās divas stundiņas ar kameru uzlabo visu dienu, nemāku izskaidrot, bet tiešām pietrūka. Izklausās ļoti dīvaini un nedaudz slimi, bet nu jau ir radies pieradums bildēties katru nedēļu, pāris nedēļas bez šīs procedūras un es jutos ne savā ādā. Likās, ka kaut kas pietrūkst, kaut kas ir aizmirsies. Jocīgi, es zinu, man pašai bail par savu garīgo veselību. Ok, anyway, kas vēl noticis... Vispār esmu atpakaļ skolas darbos, visā pilnībā un esmu sajūsmā. Eju gulēt ar vēlmi rīt doties uz skolu, atkal izklausās jocīgi, bet ir baigi forši, ja mācies, kas patīk.
Visam pa vidu lēnām top jauni krekli! Esmu jau atvadījusies no gadrīz visiem par ko man liels,liels prieks, cilvēkiem patīk, ko es daru, wow! Ceru līdz Ziemassvētkiem tikt galā ar šo partiju. Labi, tas laikam būs viss šim dienasgrāmatas ierakstam, esmu bijusi pietiekami atklāta. Oktobris ir bijis lielisks, lielākoties cilvēku ziņā, esmu daudz smaidījusi, tas tā, lai neaizmirstu..
--
I'm alive! More than alive really. Just very,very happily rolled into my twenties, returned to school and my routine, life's good. I had already forgotten how much joy these posts bring me, the making process specially. Those two hours with the camera make my day, I can't explain, but I really missed it. Sounds very weird and a bit sick, but I already have this habit of having my picture taken weekly, and now few weeks without this procedure and I didn't feel like myself. I felt like I was missing something. It's very strange, I know, I am concerned for my mental health too. Ok, anyway, what else has happened... Well I am back in school work, in its entirety and I am excited. I go to sleep with a desire to go back to school tomorrow, again, sounds weird, but it' so cool to study what you love.
Sometimes between all that, I am making new shirts! I have already said goodbye to almost all of them, which I am very,very happy about, people enjoy my work, wow! I hope to finish this batch until Christmas. Good, I think that will be it for this diary entry, I have been honest enough. October has been great, mostly human wise, I have smiled a lot, that's so I don't forget..






















Saturday, September 24, 2016

Viens -- One

Uztaisīju pāris kreklus ne priekš sevis. Savus līnijzīmējumus beidzot lieku lietā. Tematika pašlaik ir vienaldzīgas acis un drūmas sejas. Ar tiem portretiem ir tā, reālistiski uzzīmēt cilvēkus man nesanāk, tā tāda sāpe nedaudz, bet mierina doma, ka šie mani līnijas brīnumi īstenībā pastāv, un ka ir kāds, kas sevi šeit atpazītu. Kā ikviens zīmējums un ikviens cilvēks, katrs krekls ir unikāls un nebūs atkārtots, viens zīmējums ir viens krekls. Tas tā, lai īpašāk un man nepaliek garlaicīgi.
Ja kāds iekārojas, ir man mazs Etsy veikals un krekli pieejami arī aplikācijā Depop.
_____
I made few shirts not for myself. I am finally putting my line drawings to good use. The subject for now is careless eyes and gloomy faces. About the portraits, I can't draw people realistically, it's a worry a bit, but the thought that calms me is that my line wonders might exist in real life, maybe there' somebody who would recognize himself in them. And as each drawing and each human, every shirt in unique and won't be redone, one drawing is one shirt. That' so it is more special and I don't get bored.
So if you fancy one, I have a little Etsy shop and the shirts are also available on Depop app.
































Sunday, September 4, 2016

Piezīmes -- Notes


  • Vispār esmu tādā bedrītē, kā bieži gadās. Tādā radošajā bedrītē, kur rokas sasniedz malu, bet kājas slīd. Bet viss kaut kā sanāk, ja iesāk. Un dažreiz atkal nesanāk, bet tas arī ir ok. Es nemaz nezinu. Nav pat ko vainot. 
  • Tagad domāju par "quality over quantity" šeit domātajam materiālam. Tāds lepnumiņš, ka šoreiz smuki sanācis. Labāk esmu lepna par padarīto, nekā publicēju kaut ko, kas ir nnnntā. Un jā, nekaunos sakot, ka man patīk mani rezultāti, kurš cits teiks, ka ir baigi labi, ja es pati nesāktu? Neesmu ne tuvu labākajam, bet esmu ceļā, vienmēr ceļā.  
  • Ir karsti. Tā tiešām karsti. Augusta pēdējā nedeļā labāk ārā neiet, 30+ ir paciešami tikai kalnu upē un pāris minūtes pēc tam. 
  • Un pagāšnedēļ publicēju tādu kā r&b un visa cita playlisti. Katram garstāvoklim vajadzētu citu, šī tādiem garlaikotiem vakariem.
--
  • I am in a pit, a hole in the ground kind of, as small one. In a creative hole, how it often happens, where my hands reach the edge, but my feet slip. But somehow everything turn out ok if started. And sometimes it doesn't, but that's ok. I don't even know. No one to blame. 
  • Now I am thinking about "quality over quantity" concept for everything posted here. I am proud, that this came out beautiful. I better be proud of the product, then posting something meeeh so-so. And yes, I am not ashamed saying that I like my results, who else will say it's good, if I wouldn't start it? I not even close to the best, but I am on the road, always on the road to get there. 
  • It's hot. Like really hot. The last week of August better don't leave the house, 30+ degrees are only tolerable while in cold mountain river and few minutes after that. 
  • And last week I published kind of a r&b and anything else playlist. Each mood would need a different one, this one for boring evenings I guess. 



















Monday, August 22, 2016

Būs brūces | There will be bruises

Reizēm iešaujas prātā ideja,kuru nevar nerealizēt. Un procesa laikā sanāk pavisam citādāk kā iedomāts, tāpēc iespējams šis būs jāattīsta. Beigās neplānoti labi un pašai prieks, ka saņēmos, aizkadros paliek burtiski smagais gājiens, stresiņš un rožu ērkšķi.
Es nevarēju izlemt starp šīm divām versijām, tāpēc lūk abas.
_____
Sometimes an idea comes up and I can't not realize it. In the process it all came out quite different from my imagination, so maybe I will have to develop this. And it turned out pretty good and I am happy with myself for pulling myself together, the heavy hike,stress and rose thorns stay behind the scenes. I couldn't decide between the two versions, so here's both of them.