Monday, August 22, 2016

Būs brūces | There will be bruises

Reizēm iešaujas prātā ideja,kuru nevar nerealizēt. Un procesa laikā sanāk pavisam citādāk kā iedomāts, tāpēc iespējams šis būs jāattīsta. Beigās neplānoti labi un pašai prieks, ka saņēmos, aizkadros paliek burtiski smagais gājiens, stresiņš un rožu ērkšķi.
Es nevarēju izlemt starp šīm divām versijām, tāpēc lūk abas.
_____
Sometimes an idea comes up and I can't not realize it. In the process it all came out quite different from my imagination, so maybe I will have to develop this. And it turned out pretty good and I am happy with myself for pulling myself together, the heavy hike,stress and rose thorns stay behind the scenes. I couldn't decide between the two versions, so here's both of them.






























































Sunday, August 7, 2016

Dīvaini | Weird

Lai aprakstītu šo braucienu, man ir viens vārds - dīvaini. Sasodīti dīvainas sajūtas. Aizbraucu to vienu stundu uz priekšu, un tur ir forši, vienu nedēļu vasarā brīvdienās, tur ir forši.
Latvijā vairs neesmu savējā, tas ir skaidrs, esmu tūrists, bet nē, varbūt kā skolotāja, kura audzēkņus atceras tikai kā bērnus, nē, tas vēl ne. Varbūt kā izstādes apmeklētājs, kas negaida pārsteigumus, jau pārzinot izstādi? Jā, aizbraucu dzimteni apraudzīt, tas saucās. (Lielais pārsteigums gan bija Mākslas Muzejs, tāds kā lepnums pilnīgi.)
Un it kā gads tik ilgs laiks, bet baigi jau nekas nemainās. Sarunas var sākt no tās pašas vietas, kur tās aprāvās. Tikai tagad kopā pavadītais laiks vairāk kaut ko nozīmē, gada doza pāris dienās. Vietas arī tās pašas, bet tās es redzu citādāk, es tās ieraugu un kultūru atšķirības jūtu. Bet kā tūrists es tomēr esmu, jo kaut kā neiederos. Jāskatās uz visu no malas, jo ne kripatiņa no turienas man vairs nepieder. Tā kā man tagad ir sajūta, ka man ir kripatiņa no tiem kalniem, ko redzu katru dienu. Un jāpaiet gadam neredzēšanās un tu jau esi svešais. Varbūt tas ir kā beidzot piedalīties mīļākajā filmā, pārzinot visas episodes, jauni skatpunkti, bet jau pazīstami. Es nezinu, mēģinu to dīvaino sajūtu aprakstīt, un nesanāk. Ar tiem cilvēkiem tomēr visdīvaināk, bet vislabāk arī.
_____
To describe this trip I have one word - weird. Freaking weird feelings, that's what it is. Got to that place one hour ahead, it's pretty cool there, for one week holidays in summer, it's cool there.
I am not one of them in Latvia anymore, that is sure, I am a tourist, but no, not that, maybe like a teacher, who remembers students only as children, no, not that yet. Maybe a exhibition visitor, who doesn't wait for surprises, already knowing the exhibition by heart? Yes, I went to check the motherland, I guess that's what I can call this. (Only the big surprise was National Art Museum, I am even proud.)
And a year is kind of a long time, but nothing's really changed. The conversations can be continued where they left off. Only now the time spent together means a lot more, year's dose in few days. Places and buildings stay the same, but I see them differently, I observe them and notice the culture differences. But I am a tourist however, cause I somehow don't belong. I look at everything from outside almost, because nothing from there belongs to me anymore. Like I have the feeling here of owning a little piece of the mountains I see everyday. And a year needs to pass and you are already a stranger. Maybe it's like participating in a movie, knowing all the scenes, something completely new, yet already known. I don't know, I am trying to describe the weird feeling, but it doesn't work. With the people however it's the strangest, but also the best.













Sunday, July 24, 2016

Priecīgu gadadienu! | Happy anniversary!

20. jūlijā svinējām gadu Francijā. Tik sasodīti dīvaini, ka pagājis jau gads, kas agrāk likās neiespējams, tagad ir rutīna. Šeit tagad ir manas mājas. Pierasts pie vietējā supermārketa, kalnu ainavām, apkārtējiem cilvēkiem, ceļiem un televīzijas programmām. Tomēr dažreiz apstulbusi pamostos, domājot, ka esmu vēl savā vecajā istabā. Dažreiz ar francūžiem gribas iesākt teikumu latviski. Un mēs joprojām salīdzinam dzīvesstila atšķirības. Mēs restartējām dzīvi, un mums ļoti paveicās, kā šitais viss izvērtās. Nezinu vai šādām pārmaiņām vispār var sagatavoties. Tas prasīja daudz nesaprašānās, samierināšanos ar stulbu birokrātiju, daudz pacietības, un daudz neveiklu telefona zvanu. Nevaru teikt, ka esam galā, priekšā vēl daudz pārsteigumi, gribētu teikt, ka esmu tam gatava.
Un gads ir apkārt, laiks satikt mīļākos cilvēkus un ēst kārumiņus. Nākošnedēļ "ceļojuma" ieraksts, ha! Tikmēr te pāris atmosfēras bildes no mapes ar nosaukumu "apkārt".
_____
On July 20th we celebrated one year of living in France. So freaking weird, how it's already a year, something that used to fell impossible, now is a routine. My home is here now. I am used to the local supermarket, the mountain views, the people around, the roads and TV programs. Only sometimes I wake up puzzled thinking I am in my old room. Sometimes want to start the sentence in Latvian. We still compare lifestyle differences. We restarted our lives, but I feel we were really lucky of how everything turned out, we came with zero expectations and unprepared, I don't think you can prepare for such big moves at all. It took many misunderstandings, the strength of putting up with bullshit bureaucracy, a lot of patience, and many awkward phone calls. I can't say we made it yet, there are still more surprises to come, I would like to say I am ready for it.
And the year is around, it's time to meet my favorite humans and eat "kārums" (Latvian sweets I miss like crazy). Next week, a travel blog post, ha. Meanwhile here are some atmosphere photos from folder named "around".
























Thursday, July 14, 2016

Šeit tikai dienasgaisma | Only daylight here

Bilžu atskats no pāris dienām Bilbao, kur pabijām Bilbao BBK Live mūzikas festivāla ietvaros. Diemžēl bez kvalitatīvām bildēm no paša festivāla, digitālais fotoaparāts nedrīkstēja man pievienoties festivāla teritorijā. Taču tas tikai atbrīvoja mani no "liekā svara". Arī nedzīvais telefons glāba no pievienošanās daudzajiem koncertu apmekletājiem, kas koncerta laikā raksta Whatsapp ziņas un pārbauda jaunumus Facebook, nezināju, ka tā tiešām notiek. Vienmēr likās, ka visi taču saprot mirkļu baudīšanu un atvienošanos, bet nu neko, es biju tur un festivālu uzņēmu, cik spēju. Tik daudz, ka dienu pēc atgriešanās mājās, ķermenis padevās un es saslimu. 
Labi, lai labāk orientētos šajos foto. 3 dienu BBK Live festivāls tiek rīkots kalnā blakus Bilbao, bildēs redzami skati no kempinga teritorijas. Dienasgaismā izpētījām Bilbao, mūsu visapmeklētākā vieta izrādījās iepirkšanās centrs Zubiarte ar skaistu jumtu, dīvainie peldbaseina kadri ir no Azkuna Zentroa, peldabseina, bibliotēkas un izstāžu zāles apvienojums. Un vēl Bilbao ir ļoti burvīgs parks, tiešām, man skauž, ka es tur nevaru būt katru pēcpusdienu. Visam pa vidu neparasta arhitektūra, tās tur daudz. Pēdējā dienā aizbraucām uz pludmali, pusstunda ar metro, un apsolos sev atgriezties pie tā metro un tā pieturām, tur ir potenciāls foto projektiņš. Okeānā gan nekas jauns, auksts ūdens, kas ir viss, kas vajadzīgs, un saules apdegumi. Pēdējās bildes ir no pēdējā rīta, tad sanāca būt virs mākoņiem, un kadrs ar Bilbao caur autobusa stiklu. 
Par pašu festivālu, kas bildēs netika, man būs vislabākās atmiņas. Mīļākie mākslinieki kā Tame Impala un Grimes, Jose Gonzalez, nekad nebiju domājusi, ka kādreiz redzēšu viņus dzīvajā, un rekā sanāca. Pašu pirmo redzējām Gallant, kuru biju palaidusi garām mākslinieku sarakstā, bet klausījos viņa albumu pirms tam, viņa vokāli ir wow. Arī maģiskais Sophie sets bija neizmirstams, es braucu izdejoties, un tas tika darīts, arī pēdējā dienā ar pēdējiem spēkiem. Kopumā daudz priecīgu cilvēku, daudz geju ap 25, daudz alus un vairāk mākoņi, jā, laikapstākļi - apmācies, bet silts. Ok, redzēsim kādas grupas būs nākamgad, iespējams atgriezīsimies. 
_____
A photo look back of the few days spent in Bilbao, where we were for Bilbao BBK Live music festival. Unfortunately, without any high quality pictures from the actual festival as my camera couldn't come with me. In the end, it only relieved the weight I had to carry. Also my dead phone saved me from joining all the concert attendees, who chatted on Whatapp and checked news on Facebook while in a concert. I always thought, that everybody understand the enjoying the moment thing and disconnecting, but well, at least I was there and took in the festival as much as I could. So much, that the day after arriving home, my body gave up and I got sick.
Ok, to better orientate in the photos. The 3 day festival is being held on a mountain just next to Bilbao, in the photos the views are from the camping area, which is on the top of the same mountain. We spent the days exploring Bilbao, our most visited place turned out to be a shopping mall Zubiarte with a beautiful roof, then the weird pool shots are from Azkuna Zentroa, a combination of a pool, library and exposition halls. And also Bilbao has a gorgeous park, for real, I am jealous I can't spend  my afternoons there. In the middle of everything, unusual architecture, a lot of it there. In the last full day there we went to the beach, half an hour with the metro, and I promise myself to return for that metro and it's stops, a potential photo project there. Nothing new by the ocean though, cold water, what was all we needed, and sun burns. The last photos are from the last morning, which turned out to be above the clouds, and again Bilbao through a window. 
About the festival itself, which didn't make it in the photos, I will have the best memories of. Favorite artists like Tame Impala and Grimes, Jose Gonzalez, I had never thought of seeing them live and it just turned out. The first thing we saw was Gallant, who I completely missed in the line up, but was listening to the album before, his vocals are just wow. Also the magical Sophie set was unforgettable, I was there to dance, and that's what I did, even on the last day with the last bits of energy. Altogether, a lot of happy people, a lot gays around 25, a lot of beer and more clouds, yes, weather - cloudy, but warm. Ok, we'll see what groups are there next year, we might return.